Vārda un ekrāna brīvība Latvijā vardarbības attēlojumu kontekstā
Konference risināja 2017. gada 6. aprīlī LU Lielajā aulā sākto tēmu par latvietību kā valsts pastāvēšanai būtisku nosacījumu. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmē latviešu valoda un kultūra ir ierakstīta kā aizsargājama vērtība, nepieciešams ne tikvien apzināties to galvenās noteiksmes, bet arī pasargāt latvietību no laikmeta apdraudējumiem. Pievēršoties Satversmes 100. pantam, kas nosaka vārda brīvību Latvijā, ir jādomā gan par pašu jēdzienu brīvība – ko saprotam ar šo vārdu šodien – gan arī par vārda mākslas un ekrāna mākslas būtību un ietekmes atšķirīgajiem veidiem. Audiovizuālo mediju piedāvājums ir kļuvis par vienu no lielākajiem latvietības apdraudējumiem. Tas izpaužas ne tikvien pārraidītā vai filmā demonstrētā satura dēļ, bet arī tanī apstāklī, ka ekrāna mediju klātesamība visu diennakti ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu. Diena vairs netiek šķirta no nakts, atpūtai un reģenerācijai nav atvēlēts vajadzīgais laiks. Ir jāmeklē veidi, kā šo apdraudējumu mazināt un novērst.
Konferences mērķis – panākt lielāku skaidrību vārda un ekrāna mediju būtības raksturojumā, tā darot saprotamāku ekrāna mediju dabas un ietekmes atšķirību no vārda medijiem. Literatūra, rakstītais, dzirdētais vārds ietekmē pilnīgi citādā veidā un intensitātē, kā tas notiek audiovizuālo mediju gadījumā. Ir jāsāk būtiska diskusija par pašmērķīgas vardarbības attēlojuma leģitimitāti uz Latvijas ekrāniem, jāvērš uzmanība uz šāda piedāvājuma graujošo ietekmi it īpaši uz jauniešu un visas sabiedrības psihisko veselību. Šī konference ir diskusiju sākums ar mērķi panākt nepieciešamās korektūras Satversmes 100. pantā, ņemot vērā tā attiecinājumu uz audiovizuālo mediju piedāvājumu šodien.