2018. gada 3. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika
Latvijas Republikas simtgadei veltīta starptautiska konference
Prezidenta institūcija nacionālā valstī”
(Latvijas Prezidentu ieguldījums Latvijas stiprināšanā un valsts ilgtspējībā)

Mums rūp Latvijas valsts, kuras atpazīšanas zīme ir latviskums, bet latviskums ir visdažādāko identitāšu vienošanās dzīvot latviskā Latvijā, un nacionālas valsts izaugsmes stūrakmens un Satversmes iedzīvināšanas paraugs ikvienam pilsonim ir valsts pirmā amatpersona – Valsts Prezidents, kurš, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” [Latvijas Republikas Satversmes 40. pants]

2018. gada 18. novembrī Latvija atzīmēs savu 100-gadi. Arvien nopietnāk jāizsver Latvijas īpašā vieta pasaules kontekstā, jānoskaidro sev pašiem, kas mēs esam, kas vēlamies būt, kādu veidosim Latviju; tālab svarīgi ir izvētīt Latvijas valsts prezidentu devumu valsts veidošanā, nostiprināšanā un ilgtspējībā.

Konference tika strukturēta divās daļās: pirmajā daļā tika apskatīti politiskie lēmumi un sabiedriskā ietekme, ko nacionālas valsts veidošanas pirmajos divdesmit gados veica Latvijas valsts vadītāji Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis.

Ietekmīgi viedokļu līderi un akadēmiskie spēki –  dr. habil. philol. Ina Druviete, Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, Valdis Zatlers, Latvijas Valsts prezidents 2007-2011 dalījās personīgajā pieredzē par latviskumu kā problēmu mūsdienu izaicinājumu priekšā. Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane skaidroja konservatīvās vērtības politikā, ņemot par pamatu Jāņa Čakstes uzskatus un veikumu. Par organisko pasaules uzskatu. Kārļa Ulmaņa un viņa laika inteliģences lomu nācijas pašapziņas veidošanā runāja akadēmiķe Maija Kūle. Tēmu par prezidentu dzīvesbiedrēm un viņu nozīmi valsts norisēs – Laimdota vai Spīdola – risināja dr. philol., prof. Ausma Cimdiņa.

Konferences otrajā daļā tika izvērsta sabiedrības un varas trijstūra būtības analīze, tika tematizēta prezidenta institūcijas saglabāšanas jēga, runāts par prezidentu ieguldījumu Satversmes vērtību stiprināšanā, latviskas Latvijas izaugsmes veicināšanā. Dr.theol. Andris Priede vēstīja par valsts prezidenta vietas izpildītājiem trimdā (Pauls Kalniņš un Jāzeps Rancāns). Par Latvijas prezidentu ieguldījumu latviskas Latvijas stiprināšanā un valsts ilgtspējībā runāja Irēna Saprovska, NVO “Nodibinājums Māras loks”. Rakstnieks Jānis Ūdris viesojās ar stāstu “Vaira Vīķe-Freiberga – simtgades ilgākā prezidentūra”. Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere le Galla izvērta tēmu par to, vai ir iespējams saprast sevi kā nāciju, sekojot prezidentu runu vēstījumam.